“Daudz domāju par gaismu un krāsu. Par sava veida kairinājumu un pārsteigumu, ko sniedz gleznošanas process, ja to pārlieku nepakļauj. Par iespēju pieredzēt ko gaišu, nedaudz sakārtot kaut ko pārlieku haotisku, atstāt kustību un nejaušību, un saturēt to kopā savā vizuālajā valodā. Arī darbu saturs jeb pirmavots ir kas tāds, kas ir licis justies labi caur tā ieraudzīšanu un radījis vēlmi gleznot. Manu gleznu pamatā ir monohromas krāsu masas, kas atrodas teritorijā starp abstrakto un reprezentatīvo, pabeigto un nepabeigto, haotisko un sakārtoto. Ikdienišķi objekti, gaismas stars caur darbnīcas logu, kāda atmiņa par notikumu vai materialitāti tiek pārnesti glezniecības medijā, pētot krāsas uzvedību un veidojot iekšēju glezniecības sistēmu, kurā vienlaikus pastāv gan haotiska, gan harmoniska kvalitāte. Ir būtiska krāsas caurspīdība un gaismas gradācija ap atainoto - tas, kā viena masa pakāpeniski pāriet citā, kā atklājas un vienlaikus pazūd attēls. Dažkārt šī gradācija darbos sakāpinās līdz minimāliem kontrastiem un novienkāršotiem laukumiem. Paliek tikai laukums ar krāsu, gaismu un sižetu. Interesē attiecības starp pozitīvo un negatīvo laukumu, un kā informācija par atainoto var tikt nodota caur šo laukumu un krāsas gradācijas saspēli. Interesē attēla fokusēšanās punkts tā nolasīšanās brīdī - mirklis, kad laukumi savienojas, vai tieši pretēji - izšķīst un kļūst grūti nošķirami. No tā izriet interese par vizuālo svaru. Manuprāt, monohromā glezniecība un krāsas gradācija ir cieši saistīta ar svara sajūtu. Kuri laukumi nes vieglumu, kuriem piemīt zināms smagums. Formai ir svars, krāsai ir svars, gaismai nav svara. Nepateikt par daudz, nepateikt par maz, saglabāt sava veida nepabeigtību un absurdumu, tādā veidā gleznošanas notikums kļūst varbūt svarīgāks par to, kas attēlots. Tā ir sava veida vēlme atkāpties no realitātes, bet tomēr arī saglabāt realitāti, jo ap to viss balstās. Sava veida vēršanās pret konkrētību, ļaušanās nekonkrētībai, bet tad atgriešanās konkrētībā un spēlē starp tām. Nekonkrētība varbūt ir arī šī brīža vai laikmeta iezīme un tendence,” Reinis Bērziņš, 2026.
Māksla XO 2026
Izstāde tapusi ar VKKF finansiālu atbalstu.
